Atskats uz Latvijas drošības konferenci 2022 – PREVENCIJA
Šī gada 28. aprīlī Biznesa augstskolā “Turība” norisinājās Drošības profesionāļu asociācijas rīkotā pirmā Latvijas drošības konference 2022 – PREVENCIJA. Konferences mērķis bija informēt konferences dalībniekus, drošības ekspertus un sabiedrību par svarīgāko un aktuālāko četrās galvenajās drošības jomās – fiziskajā drošībā un apsardzē, darba aizsardzībā, ugunsdrošībā un kiberdrošībā. Par aktuālāko drošības nozarē dalījās kā publiskā, tā privātā sektora drošības jomu eksperti un viedokļu līderi. Kopā ar Latvijas drošības konferenci norisinājās arī profesionālā izstāde, kuras laikā bija iespēja iepazīties ar drošības jomu jaunākajiem produktiem.
Konferenci atklāja Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks ar svarīgu tematu par to kā panākt drošu sabiedrību, savukārt, SIA “Latvijas Mobilais Telefons” Drošības dienesta direktors Egons Bušs konferences apmeklētājus iepazīstināja ar fiziskās drošības digitālo transformāciju. Drošības un tās datu analītikas iespējas loģistikas uzņēmumā skatīja SIA “Sanitex” un SIA “BLS” Drošības dienesta vadītājs Artūrs Āmars, taču par to kā aizsargāt datus drošības jomā vēstīja Biznesa augstskolas “Turība” Juridiskās fakultātes dekāns Ivo Krievs. CERT.LV vadītāja Baiba Kaškina vēstīja par kiberdrošības tendencēm un DNS ugunsmūri. Pirmā daļa tika noslēgta ar tēmu par to kāda ir CISO loma uzņēmuma kiberdrošībā, ko prezentēja SIA “TET” IT drošības pārvaldnieks Uldis Lībietis.
Otro konferences daļu aizsāka Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš ar tēmām par darba aizsardzības mijiedarbību ar ekonomiku un uzņēmumu KPI darba aizsardzībā. Klātesošos par darba drošības attīstību un tās digitalizācijas ietekmi iepazīstināja SIA “Grif” filiāles vadītāja Inga Ezerose, savukārt, Valsts darba inspekcijas Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras nacionālā kontaktpunkta vadītājā Linda Matisāne ļāva ielūkoties viedo individuālo aizsardzības līdzekļu aktualitātēs. Ar kritiskās infrastruktūras un tās aizsardzības tēmas aktualitātēm dalījās AS “Latvenergo” vecākā darba aizsardzības speciāliste Katarīna Brence, pēcāk uzstājās VUGD priekšnieka vietnieks Mārtiņš Baltmanis stāstot par preventīvo un gatavības pasākumu nozīmi civilajā aizsardzībā un katastrofu pārvaldīšanā. Par to kādi ir izaicinājumi un aktualitātes ugunsdrošības jomā runāja SIA “FN Serviss” valdes priekšsēdētājs Kristaps Berķis, savukārt, konferenci noslēdza Biznesa augstskolas “Turība” Juridiskās fakultātes prodekānes Ivitas Kīsnicas prezentācija par drošības izglītību Latvijā.
Cik darba aizsardzības speciālistiem ir jābūt uzņēmumā?
Saskaņā ar 2001.gada 20.jūnija Darba aizsardzības likuma 9.panta pirmo daļu - lai organizētu darba aizsardzības sistēmu, darba devējs, ņemot vērā uzņēmumā nodarbināto skaitu un darbības veidu, norīko vai pieņem darbā vienu vai vairākus darba aizsardzības speciālistus vai izveido darba aizsardzības organizatorisko struktūrvienību. Minētā panta trešajā daļā noteikts - ja uzņēmumā ir ne vairāk kā 10 nodarbināto un darba devējs ir apmācīts Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, viņš pats var veikt darba aizsardzības speciālista pienākumus.
Ja darba aizsardzības sistēmu nav iespējams organizēt atbilstoši 9.panta pirmajā daļā noteiktajam, darba devējs šīs sistēmas izveidē un uzturēšanā iesaista kompetentu institūciju vai kompetentu speciālistu, bet uzņēmumā norīko par darba aizsardzību atbildīgo personu.
#safework.lv #darbaaizsardzība
Izmaiņas obligāto veselības pārbaužu veikšanā ārkārtējās situācijas laikā un 2 mēnešus pēc tās
Stājušie spēkā grozījumi Ministru kabineta 09.10.2021. rīkojumā Nr.720 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", kas nosaka izmaiņas obligāto veselības pārbaužu veikšanā ārkārtējās situācijas laikā un 2 mēnešus pēc tās beigām. Šajā kontekstā grozījumi atspoguļoti rīkojuma 5.9.3. punktā:"darba devējs ārkārtējās situācijas laikā un divus mēnešus pēc ārkārtējās situācijas izbeigšanās ir tiesīgs nodarbināt personu bez obligātās veselības pārbaudes veikšanas atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē obligātās veselības pārbaudes veikšanas kārtību, ja persona nav veikusi periodisko veselības pārbaudi darba devēja noteiktajā laikā (termiņā) saistībā ar Covid-19 infekcijas riskiem. Izņēmums neattiecas uz pirmreizējo un ārpuskārtas veselības pārbaudi, kā arī uz periodisko veselības pārbaudi personām, kuras nodarbinātas darbā īpašos apstākļos atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumu Nr. 219 "Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude" 2. pielikumam".
Nelaimes gadījumi darbā 2021. gadā (operatīvie dati līdz 31.12.2021.)
Kas sedz izdevumus, kas saistīti ar nodarbināto obligātām veselības pārbaudēm?
Saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 6.augusta noteikumiem Nr.343 „Darba aizsardzības prasības, strādājot ar displeju", darba devējam jāapmaksā speciālu redzi koriģējošu medicīniski optisko līdzekļu (briļļu vai kontaktlēcu) iegāde, ko, pamatojoties uz obligāto veselības pārbaudi, nodarbinātajam izrakstījis oftalmologs darbam ar displeju. Darba devējam jāapmaksā briļļu izgatavošana, kas ietver gan lēcas, gan ietvaru, gan darbu briļļu izgatavošanai. Par maksimālo naudas summu, ko apmaksās darba devējs, viņam jāvienojas ar nodarbinātajiem, paredzot to darba kārtības noteikumos vai darba koplīgumā. Ja nodarbinātais vēlas dārgākus ietvarus, saskaņā ar savu gaumi, trūkstošo summu, kas nepieciešama šādu ietvaru izgatavošanai, viņam jāpiemaksā klāt pašam.
#safework.lv #darbaaizsardzība